Es dzīvoju skaistā pilsētā. Mana pilsēta ir diezgan liela un moderna. Manas pilsētas ielās ir daudz koku un pilsētas (dārzās) dārzos ir dīķi. Dīķi ir zili, dīķi nav duļķaini. Katru pavasari pīles atlido (uz šos dīķus) uz šiem dīķiem. (Cilvēku neiztriec viņas)? Varbūt: Cilvēkus viņas neuztrauc, visiem patīk tīksmināties par putniem. Vai viss ir jauki šajā pilsētā? Kāpēc es nerunāju par sevi un par maniem tuvinikiem?
Tāpēc ka mana ģimene un manas draudzenes nav šeit. Kur ir viņas? Viņas ir citā pilsētā, no kuras es atbraucu. No kurienes es (ēsmu) esmu? Es (ēsmu) esmu no Ziemeļu galvaspilsētas. Cik ilgi es dzīvoju šeit? (Otru) Otro gadu. Kā tas iznāk? Šeit es mācos. Uz kurieni es iešu pēc tam? Es (paša) pati nezinu.
Es (bieži un ļoti) bieži un daudz pastaigājos pilsētā un lēnām pierodu pie (visā) visa. Jāveic daudz, jāpaspēj daudz, bet negribu. Viss dabā dves (varbūt "dveš"? Ļoti poētiski): "Atpūties!" Un es gribētu visiem teikt: "Klusējiet", bet nevaru.